Krēsla
Man nav šaubu, ka šī dzīve ir iespēja
Izdarīt pašam nevis sagaidīt piespēli
Doties tālāk, ne iestrēgt. Nezust pūlī, bet spriest spēt
Gaisma kā cietumnieks manī tiek ieslēgta
Un es možs jūtos, drošs būšu. Es daru to, ko gribu
Ienaidnieki kož lūpās. Zinu, ka šo plūsmu ko gūstu
No dzīves neapturēs īslaicīga prombūtne
Bagātie raud, drosmīgie baidās
Cilvēka prāts ir dziļāks par Baikālu
Var pelnīt un patērēt, jā, bet man vajag vairāk
Bez sirds es esmu vājāks par pagrabā Wi-Fi'u
Dzīve vienkārša - kusties vai mirsti
Izvēle Tava, neviens nesit pa pirkstiem
Dzīvi var dzīvot vai izciest
Kādā dienā Tu aiziesi. Kas paliks pēc Tevis, mans draugs?
Tukšs lauks, mantu kaudze un daudz naudas
Vai tā būs palīdzība, krietna rīcība un nesavtīga mīlestība?
Es zinu varoņu vārdus, no tiem sanāktu krājums
Lai gan pēc Padomju pārvaldes mūsu atmiņu klāj tumsa
Tauta, kas aizmirst ir visums bez centra
Es klīstu pa Rīgu kā kentaurs
Baku rētainās ietves mani zina
Sajūt soļus un cieš. Putni virs ielas
Sēž uz vadiem kā notis un dzied, šodien ir miers
Tuvojas nakts, gaisma pazūd, namu logos tā dziest
Līdz es palieku viens ar savām domām un raizēm
Mani zobi kož cīgā kā maizē
Manis izpūstie dūmi paceļas gaisā. Un aiznes
Daļu no manis pa pilsētas ielām kur manis nav
Pie Čiekurkalna tirgus iet viens ubags un raud
Kad klausos lieki mani vārdi
Es klausos un viņš stāsta man par barikādēm
Kādā dienā Tu aiziesi. Kas paliks pēc Tevis, mans draugs?
Tukšs lauks, mantu kaudze un daudz naudas
Vai tā būs palīdzība, krietna rīcība un nesavtīga mīlestība?