Starp rindām
Zini tā, tā starp rindām
Zini tā, tā starp rindām
Zini tā, tā starp rindām
Zini tā
Spraucoties starp mašīnu rindām
Pilsētas masīva šķindām
Man te nav rush, jo zināms
Viss kā vinila plašu fināls
Vien prātā pāršķiru senās
Padomju laika bērna
Atmiņas, kuras kā pērn
Skatos, ir svaigas vēl
Kā veci kartupeļi
Pārtop par svaigiem čipsiem
Tā manu vārdu spēļu
Konveijers aizvien izspiež
No atmiņu putras, pa dienu bieži
Senu šļuru, tā es iedomājos
Nez vai Purvciema lietuvieši
Un Ķīnas mūris ar' ir rindu mājas
Jo kāreiz ganoties starp tām
Uzsūcot pēcpadomju drāmu
Kontaktā griezu jau kā krams
Nereti pat nesaprasdams, kam
Skaidrs bij', varu jokus laist
Lai tupi smej kāds, varu indi
Tas bija daudzviet paradoksu laiks
Tukši veikali, garas rindas
Tur parūdzis, pagrauzis garozas
Zinu, visu var pārvarēt
Kaudzi mīnusu, ļaunus smīnus
Un traumas, krīzes var pārvarēt
Manas pilsētas skati
Tagad ir vienāds ar pārvarēšanu
Kā Levits pēc potes nejūtu neko
Kā adrenalīnā pēc avarēšanas
Zini, tā, tā starp rindām
Zini, tā, tā starp rindām
Zini, tā, tā starp rindām
Kaut kur pazuda smalkums
Kaut kur pazuda smalkums
Zini, tā, tā starp rindām
Zini, tā, tā starp rindām
Zini, tā, tā starp rindām
Kaut kur pazuda smalkums
Kaut kur pazuda smalkums
Un tā nolēmu vēlreiz iebliezt
Tā ka acis te varēs ieplēst
Kā ādu dzeloņstieplēs
Kad es augšāmceļos piepeši
Kamēr kāds te satriekts kliedz
Ka mainu plānus, ka tas ir baiss sviests
Es tik nolēmu atgriezties
Kā tāds krāns, kas bija aizgriezts
Deviņdesmito gadu vintāža
Viss man ļoti smuki
Ir pašprogrammēta koda rindās
Izlaboti gļuki
Tveru sevi tagad vieglāk, jap
Kā jau manā svarā pieklājas
Visur, kur vajag tieku klāt, jap
Slīdot starp stāvvietu rindām
Kāpēc reizēm es ziedlapiņas kaisu
Jo tas strādā kā Sputnik (Vietām)
Ansis, redzi, te piedrupina maizi
Un to apēd tie putni (Vai Grieta)
Var likties, ka blandos finālā
Es te kā ielokā apjucis
Nē, man atpakaļceļš ir zināms
Tas ved uz lielo skatuvi
Zini, tā, tā starp rindām
Zini, tā, tā starp rindām
Zini, tā, tā starp rindām
Tiku līdz lielai skatuvei, paskat', pats - bez Altum
Zini, tā, tā starp rindām
Zini, tā, tā starp rindām
Zini, tā, tā starp rindām
Tiku līdz lielai skatuvei, paskat', pats - bez Altum
Bet es prātā tiktāl paturu kā badā maizi
Ka tā ir tikai skatuve - to gadās aizmirst
To, kas pašā gadiem ir pētīts, šeit varu mēdīt
Bet tiklīdz tā paliek par svētnīcu, jau ir bēdīgi
Tā ir tikai skatuve
Vienam vakaram uzrauts podests
Līdz rītam to jau nojauks
Atkal tas būs jau zudis
Tikai skatuve, par kuru maksāts
No savas kabatas, gadās pat trīskārt
Te piestāju pavērot, kā to izārda
Tā arī ir izrāde
Zini, tā, tā starp rindām
Zini, tā, tā starp rindām