Raudu Mūris

[1. pants]
Izkārtoju visu sev kā karjeras eksperts, patiesi
Un tagad es esmu izbaudīt šo braucienu spiests
20 neatbildēti zvani, skatos saulrietu viens
Sarullēju stādus tā kā japāņu pavārs
Un tad rakstu savas saprāta balādes
Man tas atklāti sanāk
Es tikai daļēji cerēju, uz to, ka pūlis trakos tā kā sakrāli pagāni
Tad vienmēr atceros attēlus no attālas pagātnes
Dienas, kad biju pāris pakāpes zemāk
Dienas, kad vēl biju ne tik plaša sortimenta pircējs
Man piedāvāja piecus ciparus par parakstu uz lapas
Es reaģēju kā būtu komplimentu dzirdējis
Man pietiek klausīties šķietami kompetentus dirsējus
Es gan jau pateikšu paldies sev pats
Kad man uz kakla akmeņiem pilni ornamenti mirdzēs
Kad manis dēļ kabatas paliks korpulentas biksēs
Esmu nožēlojis neizdzertu pudeli vīna
Ilgi spekulējis kā tajā naktī mirdzētu zvaigznes
To nekad neuzzināšu – manas izvēles vaina
Tagad kompensēju ejot pie citām, kamēr man misējas gaita
Skatos kā enģeļi izģērbjas kaili
Jo viņas zin, ka reiz veicu zināmas sistēmas maiņu
Esmu svīdis sāpīgus litrus un izlējis spaini
Vienkāršu ceļu, esmu gribējis naivi
Kā varu skumt? Man ir planēta plaukstā
Bet vislaik liekas, ka es varēju būt augstāk
Tad atkal liekas, ka man to nevajadzēja vispār, līdz atkal sadzirdu kā mani slavē un sauc vārdu
Tu esi kādreiz sadzēris ar modeli
Un tad vēl ceļā pie viņas pavēmis uz daudzstāvu mājas
Un arī tam par spīti salējis vēl jaunas glāzes
Pamodies ar viņu, par to parēcis un braucis tālāk
Iznomātā automātā, kad zaudē galvu, tad tā galva strādā
Ceļā uz sauli no šīs saules tālāk
Esmu tas vārds kuru ļaudis mētā
A tu man saki, ka es lirikās par daudz sprēgāju

[Pirmspiedziedājums]
Huh
Viņai liekas, ka es esmu tas pats, bet vairs nav kā reiz bija, jā
Kāpinu tempu uz dash un es krāmēju slīpi
Par vēlu sevi pārtaisīt, jā
Un es krāmēju slīpi, par vēlu sevi pārtaisīt
Par vēlu sevi pārtaisīt, aha

[Piedziedājums]
Kā tagad, nekad nav bijis
Tik savādi nekad nav bijis, nav bijis nekad
Kā tagad, nekad nav bijis
Tik savādi nekad nav bijis (Nav bijis nekad)

[2. pants]
Es tagad rutīniski plēšu traukus un skrūves
Daudzi domāju, kad turu savas delnas uz stūres
Braucu uz stūdžu, sen neesmu redzējis draugus un pūļus
Piepeši sāku ilgoties pēc savas augusta mūzas
Sāku ilgoties pēc sava sirdsmiera
Gribēt zaudēt virzienu
Lai mestu mieru, ļautu sev plūst
Lai ceļu rāda straume, ne pulss
Bet uzvaras kalns būs mūžīgi man pretī
Un es dzirdu kā tas sauc mūs
Es redzu, kā dāmas no manas balss kūst
Gribu, lai pirkstu starpas pilnas papīra, raudu mūris
Dzirdu radio stacijās mūsu albumu
Huh, es dzirdu kad tu prasi: “Kad ta jauns būs?” (kad būs?)
Savādi gan, viņa nevar salikt teikumu, bet nomest savu halātu var
Un tad rāda, ko tā bagāža dara
Plānotājā šovakar man nekā labāka nav
Savādi gan, viņa zin par mani nezinot par 213
Tu vispār esi kādreiz dzirdējusi “Parādi man”
Vai zini, kā pārējie no klīnikas palātas skan?
Tu zini kā es lūdzos kaut es spļautu te žiletes
Kad uz battlu autobusā braucu bez biļetes
Savādi gan, cik pašapzinīgi uz pleciem es sev kravāju kravu
Nākas rīkoties kā negribu, lai panāktu savu
Jo augstāk kāpju, jo vairāk nīdēju savācas
Tāpēc vislaik uzsveru to, ka ja skanētu tieši, kā tu
Man tāpat te sanāktu trīsreiz labāk
Nemāci man par manu mērķi, ja savam vien esi slīdējis garām
Nu labi māci, ja liekas ka tev gandrīz vai sanāk
Es vērā neņemu, bet atceros ko teici, kamēr pīpēji salātu
Un

[Pirmspiedziedājums]
Viņai liekas, ka es esmu tas pats, bet vairs nav kā reiz bija, jā
Kāpinu tempu uz dash un es krāmēju slīpi
Par vēlu sevi pārtaisīt, jā
Un es krāmēju slīpi, par vēlu sevi pārtaisīt
Par vēlu sevi pārtaisīt, aha

[Piedziedājums]
Kā tagad, nekad nav bijis
Tik savādi nekad nav bijis, nav bijis nekad
Kā tagad, nekad nav bijis
Tik savādi nekad nav bijis, nav bijis nekad
Kā tagad, nekad nav bijis
Tik savādi nekad nav bijis, nav bijis nekad
Kā tagad, nekad nav bijis
Tik savādi nekad nav bijis, nav bijis nekad