Bez piecām benzīntanks

V
Nevajag piekrist visam, ko saku
Tu man piekrīti, vecīt?

Aleksandrs
Es Tev piekrītu, vecīt
Tu to tik labi pateici, vecīt
Piestāj, ieliesim bembī benzīnu;
Vēders burkšķ, man vajag remdēt ēstgribu
Mašīna lēni pa ceļu slīd kā kērlinga
Akmens. Šoseja liekas gara kā bērnība

V
Mēs esam klāt – diennakts benzīntanks
Apkārt ne dvēseles, un virs mums ir melna nakts
Mākoņi savelkas kā zīlītes pēc napasa
Cilvēki pendelējas dzīvītēs bez karkasa
Pa riņķa līnijas dienām – o, jā! –, bet šobrīd guļ
Dievs deva piecas maņas mums – o, jā! –, bet man ir čujs
Pagaidi mašīnā mani pie stūres, būšu ātri
Es eju iekšā nomest joku tā kā čūskas ādu

Aleksandrs
Piecas minūtes izmaina visu
Izmaina
Visu
Patīt laiku atpakaļ un aiziet
Prom
Es iešu pēdējais, es izslēgšu gaismu

Piecas minūtes; sēžu, gaidu
Atskan šāvieni, seko vaidi
Mirklī sabrūk mani ntie vairogi;
Sviedru strautiņi nu tek pa vaigiem
Kas tikko notika?! Kas tikko bija?!
Un kāpēc es stūrēju?! Ko Tu tur cilā?!
Nu, kas tās par banknotēm?! Kas tā par naudu?!
Un huļiš Tev ģīmis, bļaģ, nosegts ar audumu?!
Ko?! Ā?! Ko?! Ā?!

V
Nospied gāzi grīdā
Viss jau ir noticis, un nevietā šeit uzsākt strīdus
Cilāju līķus kā hanteles, jā, – man tas ir sīkums
Tu devies līdzi – manās acīs tas ir rakstisks līgums
Kameru fiksēts nav nedz numurs un nedz mūsu sejas
Pilsētas nomales tīkls; loms nebūt nav peļams
Kauliņi mesti, durvis aizvērtas kā acu plaksti
Mēs izšķīdīsim naktī tā kā laikā radu raksti

Aleksandrs
Plaukstas miklas kā vagīnas
Miesa smaga kā ampīrs
Pilna mašīna papīra
Tāds, lūk, vakara gambīts
Vēmiens nāk kā no gastrīta
Nez, kad nelabums apsīks
Tumsa mirušā acīs
Tumsa
Mirušā
Acīs

Piecas minūtes izmaina visu
Izmaina
Visu
Patīt laiku atpakaļ un aiziet
Prom
Es iešu pēdējais, es izslēgšu gaismu